Atbildot uz 1.jautājumu, informējam, ka kriptovalūta nav oficiāla valūta, tai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, tās emisiju un izmantošanu neregulē un neuzrauga un tā juridiski nav piesaistīta nevienas valsts oficiālajai valūtai. Uz kriptovalūtu nav attiecināmi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kompetencē esoši normatīvie akti (piemēram, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, Finanšu instrumentu tirgus likums utt.). Līdz ar to pēc būtības komercdarbība, kas saistīta ar kriptovalūtas uzpirkšanu un izplatīšanu, nav uzskatāma par finanšu instrumentu vai elektroniskās naudas emisiju, vai maksājumu pakalpojumu veikšanu. Ņemot vērā minēto, kriptovalūta pēc tās būtības ir uzskatāma kā prece jeb produkts, kuru var izmantot kā maiņas līdzekli, ja puses par to vienojas.

Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 2. pantam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir apliekami rezidentu Latvijā un ārvalstīs gūtie ienākumi.

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta trešās daļas 21. punktā ir noteikts, ka pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tiek pieskaitīti citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9. pantā. Ņemot vērā, ka ienākumi no kriptovalūtas tirdzniecības nav minēti likuma 9. pantā kā ar nodokli neapliekami ienākumi, tad gūtais ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 23 procentu nodokļa likmi, neatkarīgi no tā, cik ilgi kriptovalūta ir glabāta.